Ījaba grāmata 16
Latviešu valoda Svētā Bībele · 22 verses
- 1 Tad Ījabs atbildēja un sacīja:
- 2 Tādas lietas nu papilnam esmu dzirdējis, jūs visi esat nelāga iepriecinātāji.
- 3 Vai tie uzpūstie vārdi nu būs galā, vai kas tevi dzen tā atbildēt?
- 4 Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.
- 5 Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.
- 6 Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?
- 7 Tiešām, nu Viņš mani nokausējis; Tu esi izklīdinājis visu manu saimi,
- 8 Un mani darījis grumbainu, — tas ir par liecību, un mana liecība cēlās pret mani un mani apsūdzēja pašā vaigā.
- 9 Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.
- 10 Tie atplēš muti pret mani, un lādot tie mani sit vaigā, tie sapulcējās kopā pret mani.
- 11 Dievs mani nodevis neliešiem un man licis nākt bezdievīgu rokā.
- 12 Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.
- 13 Viņa bultas ap mani skraida, Viņš sašķēlis manas iekšas un nav taupījis, Viņš manu žulti izlējis zemē.
- 14 Plosīdams Viņš mani plosot plosījis, Viņš kā pats varenais pret mani lauzies.
- 15 Es maisu esmu šuvis ap savu ādu un savu ragu licis pīšļos,
- 16 Mans vaigs ir nosarcis no raudām, un pār maniem acu vākiem ir nāves ēna,
- 17 Jebšu netaisnība nav manā rokā, un mana lūgšana ir šķīsta.
- 18 Zeme, neapklāj manas asinis, un mana saukšana lai nemitās!
- 19 Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.
- 20 Mani draugi ir mani mēdītāji, bet no manas acs asaras pil uz Dievu,
- 21 Kaut Viņš tiesu nestu starp vīru un Dievu un starp cilvēka bērnu un viņa draugu!
- 22 Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.