Ījaba grāmata 41
  • 1 Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
  • 2 Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
  • 3 Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
  • 4 Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
  • 5 Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
  • 6 Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
  • 7 Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
  • 8 Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
  • 9 Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
  • 10 Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, — kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
  • 11 Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
  • 12 Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
  • 13 Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
  • 14 Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
  • 15 Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
  • 16 Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
  • 17 Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
  • 18 Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
  • 19 No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
  • 20 No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
  • 21 Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
  • 22 Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
  • 23 Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
  • 24 Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
  • 25 Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
  • 26 Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
  • 27 Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
  • 28 Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
  • 29 Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
  • 30 Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
  • 31 Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
  • 32 Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
  • 33 Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
  • 34 Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.