Ījaba grāmata 12
  • 1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
  • 2 Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.
  • 3 Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?
  • 4 Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.
  • 5 Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.
  • 6 Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.
  • 7 Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.
  • 8 Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.
  • 9 Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.
  • 10 Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.
  • 11 Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?
  • 12 Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.
  • 13 Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.
  • 14 Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.
  • 15 Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.
  • 16 Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.
  • 17 Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.
  • 18 Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.
  • 19 Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.
  • 20 Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.
  • 21 Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.
  • 22 Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.
  • 23 Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.
  • 24 Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.
  • 25 Tie grābstās tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.