Ījaba grāmata 27
Latviešu valoda Svētā Bībele · 23 verses
- 1 Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
- 2 Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un Visuvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis —
- 3 Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un gars no Dieva manās nāsīs —
- 4 Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.
- 5 Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.
- 6 Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.
- 7 Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.
- 8 Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?
- 9 Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?
- 10 Jeb vai viņš var prieku dabūt pie Visuvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?
- 11 Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds Visuvarenā padoms, to negribu slēpt.
- 12 Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?
- 13 Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no Visuvarenā dabūs.
- 14 Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnākamie nepaēdīs maizes.
- 15 Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.
- 16 Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,
- 17 Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs to naudu.
- 18 Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.
- 19 Bagāts tas apgūlās, un tad nekad vairs; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.
- 20 Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.
- 21 Austriņa vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.
- 22 (Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.
- 23 Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.