Ījaba grāmata 15
Latviešu valoda Svētā Bībele · 35 verses
- 1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
- 2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
- 3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
- 4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
- 5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
- 6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
- 7 Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
- 8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
- 9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
- 10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
- 11 Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
- 12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
- 13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
- 14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
- 15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
- 16 Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
- 17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
- 18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, —
- 19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, —
- 20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
- 21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
- 22 Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
- 23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klāt.
- 24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
- 25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret Visuvareno.
- 26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
- 27 Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
- 28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
- 29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
- 30 Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
- 31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
- 32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
- 33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
- 34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
- 35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.