Ījaba grāmata 17
Latviešu valoda Svētā Bībele · 16 verses
- 1 Mans gars ir vājš, manas dienas nodzisušas, kaps man ir klāt.
- 2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
- 3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
- 4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
- 5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
- 6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
- 7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
- 8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
- 9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
- 10 Tad nu jūs visi nāciet, tik (nāciet) atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
- 11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
- 12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klāt.
- 13 Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu.
- 14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
- 15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
- 16 Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa.