Ījaba grāmata 6
Latviešu valoda Svētā Bībele · 30 verses
- 1 Ījabs atbildēja un sacīja:
- 2 Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
- 3 Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
- 4 Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
- 5 Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
- 6 Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
- 7 Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
- 8 Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
- 9 Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut Viņš Savu roku izstieptu un mani satriektu!
- 10 Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
- 11 Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
- 12 Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
- 13 Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav viss beidzies?
- 14 Kam žēlastība pret savu draugu izšķīst, tas arī Visuvarenā bijāšanu atmet.
- 15 Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
- 16 Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, —
- 17 Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
- 18 Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
- 19 Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
- 20 Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
- 21 Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
- 22 Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
- 23 Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
- 24 Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
- 25 Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
- 26 Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izmisuša vārdi.
- 27 Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
- 28 Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
- 29 Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
- 30 Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?