Psalmi 73
  • 1 Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas.
  • 2 Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik neslīdēja.
  • 3 Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās.
  • 4 Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies.
  • 5 Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki.
  • 6 Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm.
  • 7 No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri.
  • 8 Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku.
  • 9 Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu.
  • 10 Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam,
  • 11 Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs?
  • 12 Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību.
  • 13 Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā,
  • 14 Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu.
  • 15 Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes.
  • 16 Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm,
  • 17 Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek.
  • 18 Tiešām, Tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā.
  • 19 Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.
  • 20 Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā Tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas.
  • 21 Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man dvēsele,
  • 22 Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.
  • 23 Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas.
  • 24 Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā.
  • 25 Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.
  • 26 Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi.
  • 27 Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas.
  • 28 Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus.