Psalmi 69
  • 1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
  • 2 Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
  • 3 Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, — tomēr es gaidu uz savu Dievu.
  • 4 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
  • 5 Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
  • 6 Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
  • 7 Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
  • 8 Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
  • 9 Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
  • 10 Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
  • 11 Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
  • 12 Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
  • 13 Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
  • 14 Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
  • 15 Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
  • 16 Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
  • 17 Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
  • 18 Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
  • 19 Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
  • 20 Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, — un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
  • 21 Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
  • 22 Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
  • 23 Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
  • 24 Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
  • 25 Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
  • 26 Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
  • 27 Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
  • 28 Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
  • 29 Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
  • 30 Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
  • 31 Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
  • 32 Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
  • 33 Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
  • 34 Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
  • 35 Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
  • 36 Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.