Psalmi 7 — Latviešu valoda Svētā Bībele

1 Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani,

2 Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav.

3 Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,

4 Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja,

5 Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela.)

6 Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi.

7 Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā.

8 Tas Kungs nesīs tiesu tām tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.

9 Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini to taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un domas, ak taisnais Dievs!

10 Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz tiem sirds taisniem.

11 Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas biedina.

12 Ja kas negrib atgriezties, tad Viņš Savu zobenu trinis, Savu stopu uzvilcis un sataisījis,

13 Un priekš tā nāvīgus ieročus salicis, Savas bultas darījis degošas.

14 Redzi, kāds ieņem netaisnību un nesās ar nelaimi, bet dzemdē nieku.

15 Tas bedri racis un izmetis, bet iekritis tai bedrē, ko taisījis.

16 Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu.

17 Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, Visaugstākā, Vārdam.