Psalmi 74
  • 1 Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm?
  • 2 Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo.
  • 3 Cel Savas kājas uz to mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā.
  • 4 Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm.
  • 5 Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā.
  • 6 Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem.
  • 7 Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu.
  • 8 Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši.
  • 9 Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs.
  • 10 Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu vārdu mūžam?
  • 11 Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu.
  • 12 Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pestīšanu dara zemes virsū.
  • 13 Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī.
  • 14 Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tai tautai tuksnesī.
  • 15 Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.
  • 16 Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
  • 17 Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis.
  • 18 Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu vārdu.
  • 19 Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam.
  • 20 Piemini derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.
  • 21 Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu vārdu.
  • 22 Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no tiem ģeķiem ik dienas.
  • 23 Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem.