Marka evaņģēlijs 15
Latviešu valoda Svētā Bībele · 47 verses
- 1 Un tūlīt no rīta augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visa augstā tiesa sarunājās, un tie sēja Jēzu, noveda un nodeva Viņu Pilātam.
- 2 Un Pilāts Viņam jautāja: “Vai Tu esi tas Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēja un uz to sacīja: “‹Tu to saki.›”
- 3 Un augstie priesteri Viņu gauži apsūdzēja.
- 4 Bet Pilāts Viņam atkal vaicāja sacīdams: “Vai Tu nekā neatbildi? Redzi, cik gauži tie Tevi apsūdz!”
- 5 Bet Jēzus neatbildēja vairs nenieka, tā ka Pilāts brīnījās.
- 6 Bet uz svētkiem tas viņiem atlaida vienu cietumnieku, kuru tie prasīja.
- 7 Bet tur bija viens ar vārdu Baraba, gūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī vienu bija nokāvuši.
- 8 Un ļaudis augšā sanākuši iesāka prasīt, ka tiem tā darītu, kā allažiņ.
- 9 Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: “Vai jūs gribat, ka es jums To Jūdu ķēniņu atlaižu?”
- 10 Jo viņš zināja, ka augstie priesteri To no skaudības bija nodevuši.
- 11 Bet augstie priesteri ļaudīm piekodināja, lai labāk tiem atlaistu Barabu.
- 12 Bet Pilāts atbildēja un atkal uz tiem sacīja: “Ko tad jūs gribat, lai daru Tam, ko jūs saucat par Jūdu ķēniņu?”
- 13 Bet tie atkal brēca: “Sit Viņu krustā.”
- 14 Bet Pilāts uz tiem sacīja: “Ko tad Viņš ļaunu darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca: “Sit Viņu krustā.”
- 15 Bet Pilāts gribēdams tiem ļaudīm izpatikt, tiem atlaida Barabu un nodeva Jēzu, kad Viņu bija šaustījis, ka taptu krustā sists.
- 16 Bet karavīri Viņu noveda pilī, tas ir tiesas namā, un sasauca visu pulku.
- 17 Un tie Viņam apvilka sarkanu mēteli, un kroni no ērkšķiem nopinuši Viņam lika uz galvu.
- 18 Un tie iesāka Viņu sveicināt: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!”
- 19 Un sita Viņa galvu ar niedri un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza.
- 20 Un kad tie Viņu bija apsmējuši, tad Viņam novilka sarkano mēteli un Viņam apvilka Viņa paša drēbes un Viņu izveda, ka Viņu krustā sistu.
- 21 Un tie spieda kādu, kas no lauka nākdams garām gāja, Sīmani no Kirenes, Aleksandera un Rufa tēvu, ka Viņa krustu nestu.
- 22 Un tie Viņu noveda pie tās vietas Golgata, tas ir tulkots: pieres vieta.
- 23 Un Viņam deva dzert vīnu, ar mirrēm sajauktu, bet Viņš to neņēma.
- 24 Un kad To bija krustā situši, tad tie izdalīja Viņa drēbes un meta kauliņus par tām, ko kurš dabūtu.
- 25 Un tā bija trešā stunda, un Viņu sita krustā.
- 26 Un tur virsraksts par Viņa vainu bija virsū uzrakstīts: TAS JŪDU ĶĒNIŅŠ.
- 27 Un līdz ar Viņu sita krustā divas slepkavas, vienu pa labo, otru pa kreiso roku.
- 28 Un raksti ir piepildīti, kas saka: “Viņš ir līdzināts ļauna darītājiem.”
- 29 Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja savas galvas un sacīja: “Raugi, kā Tu Dieva namu noplēsi un to uztaisi trijās dienās.
- 30 Palīdzies pats un kāp no krusta zemē.”
- 31 Tāpat arīdzan augstie priesteri ar rakstu mācītājiem Viņu apmēdīja un sacīja: “Citus Viņš pestījis, Sevi pašu Viņš nevar pestīt.
- 32 Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.” Un arī tie, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, Viņu apsmēja.
- 33 Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai.
- 34 Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca saukdams: “‹Eloi, Eloi, lama zabahtani!›” Tas ir tulkots: ‹Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?›
- 35 Un citi no tiem, kas tur klāt stāvēja, kad to dzirdēja, sacīja: “Redzi, Viņš sauc Eliju.”
- 36 Bet viens tecēja un pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un Viņu dzirdināja sacīdams: “Laidiet, redzēsim, vai Elija nāks un Viņu noņems.”
- 37 Bet Jēzus stiprā balsī brēcis dvēseli izlaida.
- 38 Un priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei.
- 39 Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam it pretī, redzēdams, ka Viņš tā brēkdams garu bija izlaidis, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.”
- 40 Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija Jēkaba māsa un Jāzepa māte, un Salome,
- 41 Kas arīdzan, kad Viņš bija Galilejā, Viņam bija gājušas pakaļ un Viņam kalpojušas, un daudz citas, kas līdz ar Viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.
- 42 Un sataisāmās dienas vakarā, tas ir sabata priekšvakarā,
- 43 Jāzeps no Arimatijas, viens godīgs runas kungs, kas pats arīdzan uz Dieva valstību gaidīja, nāca un iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.
- 44 Bet Pilāts brīnījās, ka Tas jau bija nomiris, un kapteini aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr Viņš nomiris?
- 45 Un to no kapteiņa izklausinājis, viņš Jāzepam Jēzus miesas atvēlēja.
- 46 Un tas smalku audekli pircis, Viņu noņēma un ietina smalkā audeklī un Viņu ielika kapā, kas klintī bija izcirsts, un pievēla akmeni priekš kapa durvīm.
- 47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur Tas tapa nolikts.