Lūkas evaņģēlijs 4
Latviešu valoda Svētā Bībele · 44 verses
- 1 Bet Jēzus, Svēta Gara pilns, nāca atpakaļ no Jordānes un no Gara tapa vests tuksnesī.
- 2 Tur Viņš četrdesmit dienas no velna tapa kārdināts; un tanīs dienās nebaudīja nenieka, un kad tās bija pagājušas, tad pēc Viņam gribējās ēst.
- 3 Un velns uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”
- 4 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: “‹Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena Dieva vārda.›”
- 5 Un velns Viņu veda uz ļoti augstu kalnu un Tam rādīja visas pasaules valstis vienā acumirklī.
- 6 Un velns uz Viņu sacīja: “Es Tev došu visu šo varu un šo godību, jo tā man ir nodota, un kam es gribu, tam es to dodu.
- 7 Kad Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.”
- 8 Un Jēzus tam atbildēja sacīdams: “‹Atkāpies no Manis sātan, jo stāv rakstīts: tev būs pielūgt To Kungu, savu Dievu, un Viņam vien kalpot.›”
- 9 Un tas Viņu veda uz Jeruzālemi, un Viņu cēla Dieva nama jumta galā un sacīja uz Viņu: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies no šejienes zemē.
- 10 Jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, Tevi pasargāt,
- 11 Un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.”
- 12 Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Ir sacīts: tev To Kungu, savu Dievu, nebūs kārdināt.›”
- 13 Un velns visu savu kārdināšanu beidzis, no Viņa atstājās līdz savam laikam.
- 14 Un Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtēju zemi.
- 15 Un Viņš mācīja viņu sinagogās un tapa slavēts no visiem.
- 16 Un Viņš nāca uz Nacareti, kur bija audzināts, un pēc Sava ieraduma sabatā iegāja sinagogā, un Viņš pacēlās lasīt.
- 17 Un Viņam deva pravieša Jesajas grāmatu, un grāmatu atvēris, Viņš atrada to vietu, kur bija rakstīts:
- 18 “‹Tā Kunga gars ir uz Manis, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā,›
- 19 ‹Pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.›”
- 20 Un to grāmatu aiztaisījis, Viņš to deva sulainim un apsēdās. Un visi, kas tur bija sinagogā, savas acis meta uz Viņu.
- 21 Un Viņš iesāka uz tiem sacīt: “‹Šodien šis raksts ir piepildīts jūsu ausīs.›”
- 22 Un visi Viņam deva liecību un brīnījās par tādiem žēlastības vārdiem, kas no Viņa mutes izgāja, un sacīja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?”
- 23 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Jūs laikam gan uz Mani sacīsiet šo sakāmu vārdu: ārsts, dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši, kā noticis Kapernaūmā, to dari arī še Savā tēva pilsētā.›”
- 24 Un Viņš sacīja: “‹Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav pieņemts› ‹savā tēva pilsētā.›
- 25 ‹Bet tiešām, Es jums saku: Daudz atraitņu bija Elijas laikā iekš Israēla, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, ka liels bads uzgāja visai tai zemei.›
- 26 ‹Un Elija nekļuva sūtīts pie nevienas no tām, kā vien pie vienas atraitnes uz Sareptu Sidonijā.›
- 27 ‹Un daudz spitālīgu bija pravieša Elišas laikā iekš Israēla, un neviens no tiem netapa šķīstīts, kā vien Naēmans no Sīrijas.›”
- 28 Un to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni.
- 29 Un cēlušies To izstūma no pilsētas ārā un veda uz kalna malu, kur viņu pilsēta stāvēja, ka To nogāztu zemē.
- 30 Un caur viņu vidu iedams Viņš aizgāja.
- 31 Un Viņš nogāja uz Kapernaūmu, Galilejas pilsētu, un tos mācīja sabatos,
- 32 Un tie ļoti brīnījās par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni.
- 33 Un tur sinagogā bija viens cilvēks, tam bija nešķīsta velna gars, un tas brēca stiprā balsī
- 34 Sacīdams: “Laid! kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Tas Dieva Svētais.”
- 35 Un Jēzus to apdraudēja sacīdams: “‹Paliec klusu un izej no tā.›” Un velns to raustīja viņu vidū un izgāja no tā, tam neko ļauna nepadarījis.
- 36 Un izbailes uznāca visiem un tie runāja savā starpā sacīdami: “Kas tas par vārdu? Jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie atstājās.”
- 37 Un Viņa slava izgāja pa visu apkārtēju zemi.
- 38 Un cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ To lūdza.
- 39 Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja drudzi un tas no tās atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja.
- 40 Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja.
- 41 Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu.
- 42 Un gaismai austot Viņš iziedams gāja uz tuksnesi. Un ļaudis Viņu meklēja un pie Viņa nogāja un Viņu turēja, lai no tiem neaizietu.
- 43 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Arī citām pilsētām Man pienākas sludināt Dieva valstības priecas mācību, jo tāpēc Es esmu sūtīts.›”
- 44 Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās.