Lūkas evaņģēlijs 3
  • 1 Piecpadsmitā ķeizara Tiberijus valdīšanas gadā, kad Pontius Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērodus valdnieks Galilejā un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonites tiesā un Lizanijs valdnieks Abilenē,
  • 2 Apakš augstiem priesteriem Annas un Kajafas, Dieva vārds notika uz Jāni, Zaharijas dēlu, tuksnesī.
  • 3 Un viņš gāja pa visu Jordānes apgabalu, sludinādams kristību uz atgriešanos no grēkiem par grēku piedošanu.
  • 4 Itin kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā, kas saka: “Saucēja balss tuksnesī: “Sataisiet Tā Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa takas.
  • 5 Visas ielejas lai top pildītas, un visi kalni un pakalni lai top zemoti, un kas nelīdzens, lai top līdzens, un kas celmains, par staigājamu ceļu;
  • 6 Un visa miesa redzēs Tā Kunga pestīšanu.””
  • 7 Tāpēc viņš sacīja uz ļaudīm, kas izgāja, ka no viņa tiktu kristīti: “Jūs odžu dzimums, kas jums ir rādījis izbēgt no nākamās dusmības?
  • 8 Tāpēc nesiet pienākamus atgriešanās augļus; un nesākat savā prātā sacīt: “Mums ir Ābrahāms par tēvu.” Jo es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem Ābrahāmam spēj bērnus radīt.
  • 9 Jau arī cirvis kokiem pie saknes pielikts; tāpēc ikkatrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests.”
  • 10 Un ļaudis tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?”
  • 11 Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav; un kam ir barība, lai dara tāpat.”
  • 12 Bet arī muitnieki nāca, ka liktos kristīties, un uz to sacīja: “Mācītāj, ko mums būs darīt?”
  • 13 Un viņš uz tiem sacīja: “Neņemiet vairāk, nekā jums ir nospriests.”
  • 14 Bet arī karavīri tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?” Un viņš uz tiem sacīja: “Nedariet nevienam pāri, neapmelojiet nevienu un esat mierā ar savu algu.”
  • 15 Bet ļaudīm gaidot un visiem savā prātā par Jāni domājot, vai tas neesot Kristus,
  • 16 Jānis visiem atbildēja sacīdams: “Es jūs gan kristīju ar ūdeni, bet Viens nāks, spēcīgāks, nekā es, Tam es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni;
  • 17 Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu caur caurim un sakrās kviešus Savā klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.”
  • 18 Arī vēl daudz citu ko mācīdams, viņš pasludināja ļaudīm prieka vēsti.
  • 19 Bet Hērodus, viens no četriem valdniekiem, no viņa pārmācīts Hērodijas, Filipa, sava brāļa, sievas dēļ, un visa ļauna dēļ, ko Hērodus bija darījis,
  • 20 Pie visa tā arī šo vēl darīja, ka Jāni ieslēdza cietumā.
  • 21 Un notikās, kad visi ļaudis tapa kristīti, un arī Jēzus bija kristīts un Dievu pielūdza, tad debesis atvērās,
  • 22 Un Svētais Gars nolaidās uz Viņu redzamā ģīmī kā balodis; un balss atskanēja no debesīm sacīdama: “Tu esi Mans mīļais Dēls, pie Tevis Man ir labs prāts.”
  • 23 Un Viņš pats, Jēzus, bija trīsdesmitā gadā un bija pēc ļaužu domām Jāzepa dēls, tas bija Ēlis dēls,
  • 24 Tas Matata, tas Levija, tas Melhija, tas Janna, tas Jāzepa dēls,
  • 25 Tas Matatijas, tas Amosa, tas Naūma, tas Eslija, tas Nagaja dēls,
  • 26 Tas Mahāta, tas Matatijas, tas Semeina, tas Jāzepa, tas Jūdas dēls,
  • 27 Tas Joannas, tas Rezas, tas Zerubabeļa, tas Šealtiēļa, tas Nerija dēls,
  • 28 Tas Melhija, tas Addija, tas Kozama, tas Elmodama, tas Era dēls,
  • 29 Tas Jāzepa, tas Eliēzera, tas Joruma, tas Matata, tas Levija dēls,
  • 30 Tas Simeona, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jonana, tas Eliakima dēls,
  • 31 Tas Meleas, tas Menas, tas Matatas, tas Nātana, tas Dāvida dēls,
  • 32 Tas Isajus, tas Obeda, tas Boasa, tas Salma, tas Nahšona dēls,
  • 33 Tas Aminadaba, tas Rama, tas Hecrona, tas Pereca, tas Jūdas dēls,
  • 34 Tas Jēkaba, tas Īzaka, tas Ābrahāma, tas Teraha, tas Nahora dēls,
  • 35 Tas Seruga, tas Regua, tas Pelega, tas Ēbera, tas Šelus dēls,
  • 36 Tas Kainana, tas Arfaksada, tas Šema, tas Noas, tas Lāmeha dēls,
  • 37 Tas Matuzalas, tas Enoha, tas Jareda, tas Mahalaleēla, tas Kainana dēls,
  • 38 Tas Enosa, tas Seta, tas Ādama dēls, tas Dieva.