Augstā dziesma 7
  • 1 Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
  • 2 Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
  • 3 Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
  • 4 Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Libānus, kas pret Damasku skatās.
  • 5 Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
  • 6 Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
  • 7 Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
  • 8 Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
  • 9 Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
  • 10 Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
  • 11 Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
  • 12 Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
  • 13 Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.