Augstā dziesma 2
Latviešu valoda Svētā Bībele · 17 verses
- 1 Es esmu roze Šaronā un lilija ielejā.
- 2 Tā kā lilija starp ērkšķiem, tāda ir mana draudzene starp tām meitām.
- 3 Tā kā ābele starp meža kokiem, tāds ir mans draugs starp tiem dēliem. Es ilgojos sēdēt viņa pavēnī, un viņa auglis manai mutei salds.
- 4 Viņš mani ved vīna namā, un mīlestība ir viņa karogs pār mani.
- 5 Atspirdzinājiet mani ar vīna ogām un spēcinājiet mani ar āboliem; jo es nīkstu no mīlestības.
- 6 Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj.
- 7 Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie tām stirnām un kalnu kazām laukā, neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.
- 8 Šī ir mana drauga balss; redzi, viņš nāk un lēkā pa tiem kalniem un deij pa tiem pakalniem.
- 9 Mans draugs ir līdzīgs stirnai vai jaunam briedim. Redzi, viņš stāv aiz sienas, skatās caur logiem un raugās caur skadriņiem.
- 10 Mans draugs atbild un saka uz mani: celies, mana draudzene, mana skaistā, un nāc!
- 11 Jo redzi, ziema ir pagājusi, stiprais lietus jau ir pārgājis un nost.
- 12 Puķes rādās laukā, dziesmu laiks atnācis, un ūbeles balss dzirdama mūsu zemē.
- 13 Vīģes koks dabūjis pumpurus, un vīna koki plaukst un dod smaržu; celies, nāc, mana draudzene, mana skaistā, nāc šurp!
- 14 Mans balodis akmeņu kalnos, apslēptos plaisumos, parādi man savu vaigu, dod man savu balsi dzirdēt; jo tava balss ir salda, un tavs vaigs ir mīlīgs.
- 15 Gūstat mums lapsas, tās mazās lapsas, kas vīna dārzus maitā, jo mūsu vīna dārzi stāv ziedos.
- 16 Mans draugs ir mans, es esmu viņa, kas pa tām lilijām gana.
- 17 Kamēr diena metās dzestra un ēnas bēg, atgriezies, mans draugs, kā stirna, vai kā jauns briedis pa kalnu plaisumiem.