Salamana pamācības 26 — Latviešu valoda Svētā Bībele

1 Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.

2 Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.

3 Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.

4 Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.

5 Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.

6 Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.

7 Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.

8 Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.

9 Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.

10 Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.

11 Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.

12 Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.

13 Sliņķis saka: “Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!”

14 Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.

15 Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.

16 Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.

17 Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.

18 It kā viens, kas pats par traku darās, ar degošām bultām un nāvi šauj,

19 Tā pat ir vīrs, kas savu tuvāko pievīlis saka: Esto tikai par smieklu darīju.

20 Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.

21 Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.

22 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.

23 Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.

24 Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.

25 Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.

26 Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.

27 Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.

28 Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.