Jāņa evaņģēlijs 20
Latviešu valoda Svētā Bībele · 31 verses
- 1 Pirmā nedēļas dienā rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu.
- 2 Tad tā tek un nāk pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un uz tiem saka: “Tie To Kungu ir izņēmuši no kapa, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.”
- 3 Tad Pēteris un otrs māceklis izgāja un nāca pie kapa.
- 4 Un tie divi tecēja kopā, un otrs tecēja priekšā, čaklāki nekā Pēteris, un nāca papriekš pie kapa.
- 5 Un pieliekdamies viņš redzēja linu autus tur noliktus, tomēr negāja iekšā.
- 6 Tad arī Sīmanis Pēteris, tam pakaļ iedams, nāk un ieiet kapā un redz linu autus tur noliktus.
- 7 Un sviedru auts, kas ap Viņa galvu bija, nebija likts pie linu autiem, bet savrup citā malā satīts.
- 8 Tad arī otrs māceklis gāja iekšā, kas papriekš bija nācis pie kapa, un redzēja un ticēja.
- 9 Jo tie vēl nezināja rakstus, ka Viņam bija augšāmcelties no miroņiem.
- 10 Tad mācekļi atkal aizgāja.
- 11 Un Marija stāvēja ārā kapa priekšā raudādama. Kad nu viņa raudāja, tad viņa paliecās pie kapa
- 12 Un redz divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam, vienu galvgalā, otru kājgalā, kur Jēzus miesas bija gulējušas.
- 13 Un tie uz viņu saka: “Sieva, ko tu raudi?” tā uz tiem saka: “Tie manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.”
- 14 Un to sacījusi viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, un nezināja, to esam Jēzu.
- 15 Jēzus uz to saka: “‹Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?›” Viņa domādama, ka Viņš dārznieks, uz To saka: “Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad saki man, kur tu Viņu noliki, ka es Viņu varu dabūt.”
- 16 Jēzus uz to saka: “‹Marija!›” tā apgriezusies uz Viņu saka: “Rabbuni!” (Tas ir: Mācītājs.)
- 17 Jēzus uz to saka: “‹Neaizskar Mani; jo Es vēl neesmu uzbraucis pie Sava Tēva, bet noej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es uzbraucu pie Sava Tēva un pie jūsu Tēva, pie Sava Dieva un pie jūsu Dieva.›”
- 18 Marija Magdalēna nāk un pasludina mācekļiem, ka viņa To Kungu redzējusi, un ko Tas viņai sacījis.
- 19 Šai pirmā nedēļas dienā, kad vakars bija meties, kad mācekļi aiz aizslēgtām durvīm bija sapulcējušies, bīdamies no Jūdiem, tad Jēzus nāca un iestājās viņu vidū un uz tiem saka: “‹Miers ar jums!›”
- 20 Un to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un Savus sānus; tad mācekļi tapa līksmi, To Kungu redzēdami.
- 21 Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: “‹Miers ar jums! Kā Mani Tas Tēvs ir sūtījis, tā arī Es jūs sūtu.›”
- 22 Un to teicis, Viņš pūta uz tiem un saka: “‹Ņemiet Svēto Garu!›
- 23 ‹Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie piedoti, un kam jūs grēkus paturēsiet, tiem tie paturēti.›”
- 24 Bet Toms, viens no tiem divpadsmit, dvīnis saukts, nebija pie tiem, kad Jēzus nāca.
- 25 Tad tie citi mācekļi uz to sacīja: “Mēs To Kungu esam redzējuši.” Un viņš uz tiem sacīja: “Ja es neredzu tās naglu zīmes Viņa rokās un nelieku savu pirkstu tanīs naglu zīmēs un nelieku savu roku Viņa sānos, tad es neticēšu.”
- 26 Un pēc astoņām dienām Viņa mācekļi atkal tur bija iekšā un Toms pie viņiem. Jēzus nāk, kad durvis bija aizslēgtas, un iestājās vidū starp tiem un sacīja: “‹Miers ar jums.›”
- 27 Pēc tam Viņš saka uz Tomu: “‹Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas, un sniedz šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs.›”
- 28 Toms atbildēja un uz Viņu sacīja: “Mans Kungs un mans Dievs.”
- 29 Jēzus uz to saka: “‹Tāpēc ka tu Mani esi redzējis, Tom, tu tici. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic.›”
- 30 Arī vēl daudz citas zīmes Jēzus darījis Savu mācekļu priekšā, kas nav rakstītas šinī grāmatā.
- 31 Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticat, ka Jēzus ir Tas Kristus, Dieva Dēls, un lai jums, kad jūs ticat, dzīvība ir iekš Viņa Vārda.