Apustuļu darbi 13
Latviešu valoda Svētā Bībele · 52 verses
- 1 Un pie draudzes, kas bija Antiohijā, bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, kas dēvēts Nigers, un Lucijus no Kirenes un Mannaēns, kas ar Hērodu, to lielkungu, bija uzaudzināts, un Sauls.
- 2 Un kad tie Tam Kungam kalpoja un gavēja, tad Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet Man Barnabu un Saulu uz to darbu, pie kā Es tos esmu aicinājis.”
- 3 Tad tie gavēja un Dievu lūdza un tiem rokas uzlikuši tos atlaida.
- 4 Tad nu šie no Svētā Gara izsūtītie nogāja uz Seleukiju, un no tejienes pārcēlās uz Kipru.
- 5 Un nākuši Salaminā tie pasludināja Dieva vārdu Jūdu sinagogās, un tiem arī Jānis bija klāt par palīgu.
- 6 Un salu pārstaigājuši līdz Pafai, tie atrada kādu burvi, viltīgu pravieti, Jūdu cilvēku, kam vārds bija Barjesus.
- 7 Tas bija pie tā zemes soģa Sergijus Paula, kas bija gudrs vīrs. Šis, Barnabu un Saulu ataicinājis, ļoti vēlējās Dieva vārdu dzirdēt.
- 8 Bet tiem Elimas, tas burvis, (jo tā viņa vārds top tulkots), stāvēja pretī, meklēdams zemes soģi novērst no ticības.
- 9 Bet Sauls, (arī Pāvils saukts), Svēta Gara pilns viņu uzskatīja
- 10 Un sacīja: “Ak tu velna bērns, visas viltības un visas blēdības pilns, tu visas taisnības ienaidnieks, vai tu nestāsies pārvērst Tā Kunga taisnos ceļus?
- 11 Un nu redzi, Tā Kunga roka ir pret tevi, un tu būsi akls un uz kādu laiku sauli neredzēsi.” Un tūdaļ krēsla un tumsa krita uz viņu, un viņš gāja apkārt, meklēdams vadoņus.
- 12 Tad zemes soģis redzēdams, kas bija noticis, ticēja, izbrīnīdamies par Tā Kunga mācību.
- 13 Un Pāvils līdz ar biedriem, no Pafas cēlušies, nāca uz Pergu Pamfilijā; bet Jānis no tiem šķīrās un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.
- 14 Un tie pārstaigādami, no Pergas nāca uz Antiohiju Pisidijā un vienā sabatā iegājuši sinagogā apsēdās.
- 15 Un pēc bauslības un praviešu lasīšanas sinagogas virsnieki sūtīja pie tiem sacīdami: “Vīri, brāļi, ja jums kādi pamācīšanas vārdi uz ļaudīm, tad runājiet.”
- 16 Un Pāvils cēlies un ar roku metis sacīja: “Jūs Israēla vīri un jūs dievbijīgie, klausāties:
- 17 Šīs Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un to tautu augsti cēlis, kad tie piemita Ēģiptes zemē, un no turienes ar paceltu roku Viņš tos ir izvedis;
- 18 Un tuksnesī Viņš tos uzturējis pie četrdesmit gadiem,
- 19 Un izdeldējis septiņas tautas Kanaāna zemē un tiem izdalījis viņu zemi par mantību.
- 20 Un pēc tam pie četrsimt un piecdesmit gadiem Viņš tiem deva soģus līdz pravietim Samuēlim.
- 21 Un tad tie lūdzās ķēniņu; un Dievs tiem deva Saulu, Kīša dēlu, vīru no Benjamina cilts, četrdesmit gadus.
- 22 Un to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī deva liecību sacīdams: “Es esmu atradis Dāvidu, Isajus dēlu, vīru pēc Manas sirds, kas darīs visu Manu prātu.”
- 23 No šā dzimuma Dievs Israēlim pēc tās apsolīšanas ir iecēlis To Pestītāju Jēzu.
- 24 Priekš Viņa atnākšanas Jānis visiem Israēla ļaudīm bija pasludinājis kristību uz atgriešanos no grēkiem.
- 25 Un Jānis savu ceļu pabeidzis sacīja: “Ko jūs domājat, kas es esmu? Es tas neesmu; bet redzi, Viens nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.”
- 26 Vīri, brāļi, jūs bērni no Ābrahāma dzimuma, un cik jūsu starpā ir dievbijīgi, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts.
- 27 Jo tie, kas Jeruzālemē dzīvo, un viņu virsnieki Viņu neatzīdami nedz praviešu vārdus, kas ik sabatus top lasīti, tos ir piepildījuši, Viņu tiesādami.
- 28 Un nekādu nāves vainu neatrazdami, tie Pilātu ir lūguši, Viņu nokaut.
- 29 Un kad tie visu bija padarījuši, kas rakstīts par Viņu, tad Viņu ir noņēmuši no koka un ielikuši kapā.
- 30 Bet Dievs Viņu ir uzmodinājis no miroņiem.
- 31 Un daudz dienas Viņš ir parādījies tiem, kas līdz ar Viņu bija nākuši uz Jeruzālemi un kas tagad ir Viņa liecinieki pie ļaudīm.
- 32 Un mēs arīdzan jums pasludinājām evaņģēliju par apsolīšanu, kas tēviem notikusi, ka Dievs mums, viņu bērniem, to ir piepildījis, Jēzu uzmodinādams,
- 33 Kā arī otrā Dāvida dziesmā ir rakstīts: “Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.”
- 34 Bet ka Viņš To no miroņiem ir uzmodinājis, ka Tam vairs nebija satrūdēt, Viņš tā ir sacījis: “Es jums došu to Dāvidam solīto pastāvīgo žēlastību.”
- 35 Tāpēc Viņš arī citā vietā saka: “Tu Savam Svētam nedosi redzēt satrūdēšanu.”
- 36 Jo Dāvids, savā laikā Dieva prātam kalpojis, ir aizmidzis un pie saviem tēviem noguldīts un satrūdēšanu redzējis.
- 37 Bet Tas, ko Dievs ir uzmodinājis, Tas satrūdēšanu nav redzējis.
- 38 Tad nu lai jums ir zināms, vīri, brāļi, ka caur Viņu jums grēku piedošana top pasludināta;
- 39 Un no visa tā, no kā jūs caur Mozus bauslību nevarējāt taisnoti tapt, ikviens, kas tic, caur Viņu top taisnots.
- 40 Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas ir sacīts iekš praviešiem:
- 41 “Raugāt, jūs pulgotāji, un brīnāties un iznīkstiet, jo Es kādu darbu padaru jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsiet, ja kāds jums to stāsta.””
- 42 Un kad Jūdi bija izgājuši no sinagogas, tad pagāni lūdza, nākošā sabatā viņiem šos vārdus runāt.
- 43 Un kad draudze tapa atlaista, tad daudz Jūdi un dievbijīgi Jūdu ticības biedri Pāvilam un Barnabam gāja pakaļ; šie tos pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.
- 44 Un nākošā sabatā tik ne visa tā pilsēta sapulcējās, Dieva vārdu dzirdēt.
- 45 Bet Jūdi, ļaužu pulku redzēdami, tapa naida pilni un runāja tam pretī, ko Pāvils sacīja; pretī runādami un zaimodami.
- 46 Bet Pāvils un Barnaba ar drošību sacīja: “Tas Dieva vārds papriekš uz jums bija jārunā, bet kad jūs to atmetat un sev pašus necienīgus turat mantot mūžīgu dzīvošanu, redzi, tad mēs griežamies pie pagāniem.
- 47 Jo tā Tas Kungs mums ir pavēlējis: “Es Tevi esmu iecēlis pagāniem par gaišumu, ka Tu būtu pestīšana līdz pasaules galam.””
- 48 Kad nu pagāni to dzirdēja, tad tie priecājās un slavēja Tā Kunga vārdu, un ticēja, cik uz mūžīgu dzīvošanu bija izredzēti.
- 49 Un Tā Kunga vārds izpaudās pa visu to tiesu.
- 50 Bet Jūdi skubināja dievbijīgas sievas no augstas kārtas un pilsētas virsniekus un cēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu un tos izdzina no savām robežām.
- 51 Bet tie pīšļus nokratīja no savām kājām pret tiem un nāca uz Ikoniju.
- 52 Un mācekļi tapa piepildīti ar prieku un ar Svēto Garu.