Apustuļu darbi 11
Latviešu valoda Svētā Bībele · 30 verses
- 1 Un apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši.
- 2 Un kad Pēteris uz Jeruzālemi nāca, tad apgraizītie ar to strīdējās,
- 3 Sacīdami: “Tu pie vīriem, kam ir priekšāda, esi iegājis un ar tiem ēdis.”
- 4 Bet Pēteris iesāka tiem pēc kārtas stāstīt sacīdams:
- 5 “Es Joppes pilsētā Dievu lūdzu, un garā aizgrābts redzēju vienu parādīšanu: kādu trauku nonākam tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis.
- 6 To skatīdams es ņēmu vērā un redzēju četrkājīgus lopus un zvērus un tārpus no zemes virsas un putnus, kas apakš debess.
- 7 Un es dzirdēju balsi uz mani sakām: “‹Celies, Pēteri, kauj un ēd.›”
- 8 Bet es sacīju: “Ak Kungs, ne mūžam! Jo nekas, kas ir negants un nešķīsts, nekad nav nācis manā mutē.”
- 9 Un balss no debess man atbildēja otrā kārtā: “‹Ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par negantu.›”
- 10 Un tas notikās trim reizēm, un viss atkal tapa uzvilkts debesīs.
- 11 Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja priekš tā nama, kur es biju.
- 12 Un Tas Gars uz mani sacīja, lai es tiem ejot līdz bez šaubīšanās, un arī šie seši brāļi man gāja līdz, un mēs iegājām tā vīra namā.
- 13 Un tas mums stāstīja, kā tas vienu eņģeli bija redzējis savā namā stāvam un uz viņu sakām: “Sūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteri.
- 14 Šis tev vārdus sacīs, caur ko tu ar visu savu namu tapsi izglābts.”
- 15 Un kad es sāku runāt, tad Svētais gars uz tiem krita, tāpat kā arī iesākumā uz mums.
- 16 Un es pieminēju Tā Kunga vārdu, ka Viņš ir sacījis: “‹Jānis gan ar ūdeni kristījis, bet jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu.›”
- 17 Ja nu Dievs tiem tādu pat dāvanu devis kā arī mums, kas esam ticējuši uz To Kungu Jēzu Kristu, kas tad es biju, ka es būtu spējis Dievam to aizliegt?”
- 18 Un tie to dzirdējuši bija ar mieru un teica Dievu sacīdami: “Tad nu Dievs arī pagāniem ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.”
- 19 Bet nu tie, kas bija izklīduši tai vajāšanā, kas Stefana dēļ bija cēlusies, izgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, nevienam to vārdu nesludinādami kā vien Jūdiem.
- 20 Un viņu starpā bija kādi Kiprieši un Kirenieši, kas nākuši uz Antiohiju arī uz Grieķiem runāja, evaņģēliju no Tā Kunga Jēzus mācīdami.
- 21 Un Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels pulks ticēja un atgriezās pie Tā Kunga.
- 22 Bet slava par tiem nāca ausīs tai Jeruzālemes draudzei; un tā sūtīja Barnabu, lai noietu līdz Antiohijai.
- 23 Šis nonācis un Dieva žēlastību redzējis, priecājās un visus pamācīja, lai tie no sirds dziļumiem apņemtos pie Tā Kunga palikt.
- 24 Jo viņš bija labs vīrs un Svētā Gara un ticības pilns. Un labs ļaužu pulks Tam Kungam tapa pievests,
- 25 Un Barnaba izgāja uz Tarsu, Saulu meklēt, un to atradis, viņš to noveda uz Antiohiju.
- 26 Un notikās, ka tie veselu gadu kopā bija draudzē un mācīja labu pulku, un ka Antiohijā mācekļus sāka saukt par kristīgiem.
- 27 Un tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antiohiju.
- 28 Un viens no tiem, ar vārdu Agabs, cēlās un pasludināja caur To Garu, ka liels bada laiks nākšot pār visu pasauli: tas arī noticis apakš Ķeizara Klaudius.
- 29 Un mācekļi apņēmās, kā kurš spēja, ko labu par palīgu sūtīt brāļiem, kas dzīvoja Jūdu zemē.
- 30 To tie arī darīja, un vecajiem to sūtīja caur Barnabas un Saula roku.