Vēstule romiešiem 7
  • 1 Jeb vai jūs nezināt, brāļi (jo es runāju ar tiem, kas bauslību zin), ka bauslība valda pār cilvēku, kamēr tas dzīvo?
  • 2 Jo laulāta sieva caur bauslību ir piesieta pie vīra, kamēr tas dzīvs; bet kad vīrs miris, tad viņa ir atsvabināta no vīra bauslības.
  • 3 Tad nu viņa taps saukta laulības pārkāpēja, kad viņa, kamēr vīrs dzīvs, pie cita vīra turas; bet ja vīrs miris, tad viņa ir svabada no bauslības, tā ka viņa nav vairs laulības pārkāpēja, kad viņa iet pie cita vīra.
  • 4 Tā, mani brāļi, arī jūs bauslībai esat nonāvēti caur Kristus miesu, ka jums būs turēties pie cita, pie Tā, kas no miroņiem ir uzmodināts, lai Dievam augļus nesam.
  • 5 Jo kad mēs miesā bijām, tad grēku kārības caur bauslību mūsu locekļos bija spēcīgas, nāvei augļus nest.
  • 6 Bet tagad mēs no bauslības, kur tapām turēti, esam atsvabināti un tai nomiruši, tā ka mēs kalpojam atjaunotā garā un ne vecā raksta būšanā.
  • 7 Ko nu lai sakām? Vai bauslība ir grēks? Nemaz ne! Bet grēku es nepazinu kā vien caur bauslību. Jo iekārošanu es nezinātu, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekāroties.
  • 8 Bet grēks, caur bausli pamodināts, cēla iekš manis visādu iekārošanu. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.
  • 9 Un es citkārt dzīvoju bez bauslības, bet kad bauslis nāca, tad grēks palika dzīvs.
  • 10 Bet es nomiru, un atradās, ka bauslis man uz nāvi izdevās, kas man bija dots uz dzīvību.
  • 11 Jo grēks caur bausli pamodināts mani ir pievīlis un caur to pašu nokāvis.
  • 12 Tad jau bauslība gan ir svēta, un bauslis gan ir svēts un taisns un labs.
  • 13 Vai tad tas, kas ir labs, man palicis par nāvi? Nemaz ne! Bet grēks, — lai tas parādītos kā grēks, kas caur to, kas labs, man padara nāvi, lai grēks paliktu pārlieku grēcīgs caur bausli.
  • 14 Jo mēs zinām, ka bauslība ir garīga; bet es esmu miesīgs, pārdots apakš grēka.
  • 15 Jo es nezinu, ko es daru; jo to es nedaru, ko gribu; bet ko es ienīstu, to es daru.
  • 16 Bet ja es daru, ko negribu, tad es apliecināju, bauslību esam labu.
  • 17 Bet tagad es vairs to nedaru, bet grēks, kas iekš manis mīt.
  • 18 Jo es zinu, ka iekš manis (tas ir manā miesā) labums nemīt; jo gribēt gan gribu labu darīt, bet spēt nespēju.
  • 19 Jo labu, ko gribu, es nedaru; bet ļaunu, ko negribu, to es daru.
  • 20 Bet ja es to daru, ko negribu, tad es to vairs nedaru, bet grēks, kas iekš manis mīt.
  • 21 Tad nu šo likumu atrodu, ka man gribot to labu darīt ļaunums pielīp.
  • 22 Jo man ir labs prāts pie Dieva bauslības pēc iekšējā cilvēka.
  • 23 Bet es redzu citu bauslību savos locekļos pret mana prāta bauslību karojam un mani gūstītu novedam apakš grēka bauslības, kas ir manos locekļos.
  • 24 Es nabaga cilvēks, kas mani izraus no šīs nāves miesas.
  • 25 Es Dievam pateicos caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Tad nu es pats ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.