Jāņa atklāsmes grāmata 5
  • 1 Un es redzēju labā rokā Tam, kas sēdēja uz goda krēsla, grāmatu no iekšas un ārpuses aprakstītu un ar septiņiem zieģeļiem aizzieģelētu.
  • 2 Un es redzēju spēcīgu eņģeli saucam ar stipru balsi: kas ir cienīgs grāmatu attaisīt un viņas zieģeļus atdarīt?
  • 3 Un neviens nedz debesīs, nedz virs zemes, nedz apakš zemes grāmatu nevarēja atdarīt, nedz tur ieskatīties iekšā.
  • 4 Un es gauži raudāju, ka neviens netapa atrasts cienīgs, atdarīt un lasīt to grāmatu, nedz tur ieskatīties iekšā.
  • 5 Un viens no vecajiem uz mani saka: neraudi! Redzi, lauva no Jūda cilts, Dāvida sakne, ir uzvarējis, attaisīt grāmatu un atdarīt viņas septiņus zieģeļus.
  • 6 Un es redzēju, un raugi, goda krēsla un četru dzīvo vidū un vecaju vidū stāvēja Jērs kā nokauts, tam bija septiņi ragi un septiņas acis, tie ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.
  • 7 Un Tas nāca un ņēma grāmatu no labās rokas Tam, kas sēdēja uz goda krēsla.
  • 8 Un kad Tas grāmatu bija ņēmis, tad četri dzīvie un divdesmit četri vecaji metās zemē priekš Tā Jēra, turēdami ikviens kokles un zelta kausus, pilnus ar kvēpināmām zālēm; tās ir svēto lūgšanas.
  • 9 Un tie dziedāja jaunu dziesmu sacīdami: Tu esi cienīgs, ņemt grāmatu un atdarīt viņas zieģeļus; jo Tu biji nokauts un Dievam Tu mūs esi atpircis ar Savām asinīm no visām ciltīm un valodām un ļaudīm un tautām,
  • 10 Un mūs esi darījis par ķēniņiem un priesteriem mūsu Dievam, un mēs valdīsim virs zemes.
  • 11 Un es redzēju un dzirdēju daudz eņģeļu balsis visapkārt ap goda krēslu un ap dzīviem un vecajiem; un viņu pulks bija desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši.
  • 12 Tie sacīja ar stipru balsi: Tas Jērs, kas tapa nokauts, ir cienīgs, ņemt spēku un bagātību un gudrību un stiprumu un slavu un godu un pateicību.
  • 13 Un visus radījumus, kas ir debesīs un virs zemes un zemes apakšā, un kas ir jūrā, un visus, kas tur ir iekšā, es dzirdēju sakām: Tam, kas sēž uz goda krēsla, un Tam Jēram lai ir pateicība un slava un gods un vara mūžīgi mūžam!
  • 14 Un četri dzīvie sacīja: Āmen! Un divdesmit četri vecaji metās zemē un pielūdza To, kas dzīvo mūžīgi mūžam.