Mateja evaņģēlijs 8
Latviešu valoda Svētā Bībele · 34 verses
- 1 Un kad Viņš no kalna nogāja, tad daudz ļaužu Viņam staigāja pakaļ.
- 2 Un redzi, viens spitālīgs vīrs nāca, un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu mani gan vari šķīstīt.”
- 3 Un Jēzus roku izstiepis viņu aizskāra un sacīja: “‹Es to gribu, topi šķīsts!›” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.
- 4 Un Jēzus uz to sacīja: “‹Pielūko un nesaki to nevienam, bet noej un rādies priesterim un upurē dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.›”
- 5 Bet kad Jēzus Kapernaūmā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza
- 6 Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ paralizēts mājās un cieš lielas mokas.”
- 7 Un Jēzus uz to sacīja: “‹Es gribu nākt un to veselu darīt.›”
- 8 Un virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels.
- 9 Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, — un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, — un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.”
- 10 Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam staigāja pakaļ: “‹Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību.›
- 11 ‹Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā.›
- 12 ‹Bet valstības bērni taps izstumti galējā tumsībā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.›”
- 13 Un Jēzus sacīja uz virsnieku: “‹Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis. ›” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā.
- 14 Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam.
- 15 Un Tas satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja.
- 16 Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina garus caur vārdu un dziedināja visus slimos;
- 17 Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”
- 18 Bet lielus ļaužu pulkus pie Sevis redzēdams, Jēzus pavēlēja uz otru malu pārcelties.
- 19 Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, es Tev iešu pakaļ, kurp Tu iesi.”
- 20 Un Jēzus uz to sacīja: “‹Lapsām ir alas un putniem apakš debess ir ligzdas, bet Tam Cilvēka Dēlam nav, kur likt Savu galvu. ›”
- 21 Un cits no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, vēli man papriekš noiet un aprakt savu tēvu.”
- 22 Bet Jēzus uz to sacīja: “‹Nāc Man pakaļ, un lai miroņi savus miroņus paši aprok. ›”
- 23 Un Viņš iekāpa laivā un Viņa mācekļi Viņam gāja līdz.
- 24 Un redzi, liela vētra pacēlās jūrā, ka laiva viļņiem tapa pārņemta, un Viņš gulēja.
- 25 Un mācekļi piegājuši Viņu modināja un sacīja: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!”
- 26 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?›” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, tad palika it klusu.
- 27 Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: “Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?”
- 28 Un otrā jūrmalā nākot Ģerģesiešu tiesā Viņu sastapa divi velna apsēsti, no kapiem nākdami, ļoti nikni, tā ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.
- 29 Un redzi, tie brēkdami sacīja: “Kas mums ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Dēls? Vai Tu esi nācis priekšlaikus, mūs mocīt?”
- 30 Bet tālu no viņiem bija liels cūku pulks ganībā.
- 31 Un velni Viņam lūdza un sacīja: “Ja Tu mūs izdzen, tad atvēli mums, ieskriet tai cūku pulkā.”
- 32 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Ejat! ›” Un izbēguši tie ieskrēja cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.
- 33 Un gani bēga un nākuši pilsētā pasludināja visu to un, kas ar tiem apsēstiem bija noticis.
- 34 Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un kad tie Viņu redzēja, tad tie lūdza, ka Viņš aizietu no viņu robežām.