Soģu grāmata 3
  • 1 Šie nu ir tie pagāni, ko Tas Kungs atstāja, ka Viņš caur tiem Israēli kārdinātu, kas nekā nezināja no Kanaāna kariem;
  • 2 Lai Israēla bērnu pēcnākamie zinātu un mācītos karu, tie, kas no tā vēl nekā nezināja.
  • 3 Pieci Fīlistu valdnieki un visi Kanaānieši un Sidonieši un Hivieši, kas dzīvoja Libānus kalnos, un no BaālHermona kalna līdz Hamatai.
  • 4 Šie tad bija, lai Israēls caur tiem tiktu kārdināts, ka taptu zināms, vai tie klausīs Tā Kunga baušļiem, ko Viņš viņu tēviem bija pavēlējis caur Mozu.
  • 5 Un Israēla bērni dzīvoja vidū starp Kanaāniešiem, Hetiešiem un Amoriešiem un Fereziešiem un Hiviešiem un Jebusiešiem.
  • 6 Un tie sev ņēma viņu meitas par sievām un deva savas meitas viņu dēliem un kalpoja viņu dieviem,
  • 7 Un Israēla bērni darīja, kas Tam Kungam nepatika, un aizmirsa To Kungu, savu Dievu, un kalpoja Baāliem un Aštartēm.
  • 8 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēli un Viņš tos pārdeva Kušan-Rišataīma, Mezopotamijas ķēniņa, rokā, un Israēla bērni kalpoja Kušan-Rišataīmam astoņus gadus.
  • 9 Tad Israēla bērni brēca uz To Kungu, un Tas Kungs Israēla bērniem cēla pestītāju, kas tos izpestīja, Otniēli, Kenasa, Kāleba jaunākā brāļa, dēlu.
  • 10 Un Tā Kunga Gars bija uz viņu, un viņš bija par soģi Israēlim un izgāja karā, un Tas Kungs deva viņa rokā Kušan-Rišataīmu, Mezopotamijas ķēniņu, un viņa roka bija stipra pār Kušan-Rišataīmu.
  • 11 Tad zemei bija miers četrdesmit gadus, un Otniēls, Kenasa dēls, nomira.
  • 12 Bet Israēla bērni joprojām darīja, kas Tam Kungam nepatika. Tad Tas Kungs stiprināja Eglonu, Moaba ķēniņu, pret Israēli, tāpēc, ka tie darīja, kas Tam Kungam nepatika.
  • 13 Un viņš sapulcēja pie sevis Amona bērnus un Amaleku, un cēlās un kāva Israēli, un tie ieņēma to palmu pilsētu.
  • 14 Un Israēla bērni kalpoja Eglonam, Moaba ķēniņam, astoņpadsmit gadus.
  • 15 Tad Israēla bērni brēca uz To Kungu, un Tas Kungs tiem cēla par pestītāju Ehūdu, Ģerus dēlu, no Benjamina cilts; tas bija kreilis, un Israēla bērni caur viņu sūtīja dāvanu Eglonam, Moaba ķēniņam.
  • 16 Un Ehūds taisīja sev abējās pusēs griezīgu zobenu, olekts garumā, un to apjoza apakš savām drēbēm pie savas labās ciskas.
  • 17 Un viņš Eglonam, Moaba ķēniņam, nonesa dāvanas, un Eglons bija ļoti resns vīrs.
  • 18 Un kad viņš to dāvanu bija nodevis, tad viņš tos ļaudis atlaida, kas to dāvanu bija nesuši.
  • 19 Bet viņš griezās atpakaļ no tiem elku stabiem, kas bija Gilgalā un sacīja: man viens noslēpums tev jāsaka, ķēniņ. Un tas sacīja: klusu! Tad visi izgāja ārā, kas ap viņu stāvēja.
  • 20 Un Ehūds pie viņa pienāca; bet viņš sēdēja kādā dzestrā kambarī, kas bija viņam vienam. Tad Ehūds sacīja: man ir Dieva vārds uz tevi. Tad viņš cēlās no tā krēsla.
  • 21 Un Ehūds izstiepa savu kreiso roku un ņēma zobenu no savas labās ciskas un to viņam iedūra vēderā,
  • 22 Ka gan asmens, gan spals iegāja, un tauki asmeni apklāja, jo viņš zobenu no viņa vēdera neizvilka, un mēsli iztecēja no viņa.
  • 23 Tad Ehūds izgāja ārā un aizvēra tā kambara durvis aiz sevis un tās aizslēdza.
  • 24 Kad tas nu bija izgājis, tad viņa kalpi nāca, un redzēja, un lūk, kambara durvis bija aizslēgtas. Un tie sacīja: viņš gan savas kājas apklāj tai dzestrā kambarī.
  • 25 Kad tie nu gaidīja tik ilgi, ka paši kaunējās, un redzi, viņš tā kambara durvis neatdarīja, tad viņi ņēma atslēgu un atslēdza, un redzi, viņu kungs gulēja pie zemes nomiris.
  • 26 Un Ehūds izmuka, kamēr tie gaidīja, jo viņš gāja gar tiem elku stabiem un aizmuka uz Seīratu.
  • 27 Un kad viņš tur nonāca, tad viņš pūta trumetē uz Efraīma kalniem, un Israēla bērni nogāja ar viņu no tiem kalniem un viņš pats viņu priekšā.
  • 28 Un viņš uz tiem sacīja: steidzaties man pakaļ, jo Tas Kungs devis jūsu rokā jūsu ienaidniekus, tos Moabiešus. Un tie nogāja viņam pakaļ un uzņēma Jordānes pārejamo vietu, kas pret Moabu, un nevienu nelaida pāri.
  • 29 Un tie kāva no Moabiešiem tanī laikā kādus desmit tūkstoš vīrus, visus brangus un visus stiprus, ka neviens neizspruka.
  • 30 Tad Moabs tai dienā tapa pazemots apakš Israēla bērnu rokas, un zemei bija miers astoņdesmit gadus.
  • 31 Un pēc viņa bija Šamgars, Anata dēls, tas kāva no Fīlistiem sešsimt vīrus ar vēršu dzenamo. Tā viņš arīdzan Israēli izpestīja.