Jesajas grāmata 56 — Latviešu valoda Svētā Bībele

1 Tā saka Tas Kungs: turiet tiesu un dariet taisnību; jo Mana pestīšana ir tuvu nākusi, un Mana taisnība parādīsies.

2 Svētīgs cilvēks, kas to dara, un cilvēka bērns, kas stipri pie tā turas, kas sabatu svētī un to nesagāna, un sargā savu roku, ka nedara ļauna.

3 Un svešinieks, kas Tam Kungam pieķeras, lai nerunā un nesaka: Tas Kungs mani patiesi atšķirs no saviem ļaudīm; un, kas rāmits, lai nesaka: redzi, es esmu sakaltis koks.

4 Jo tā saka Tas Kungs uz rāmitiem: kas svētī Manus sabatus un to pieņem, kas Man patīk, un stipri tura Manu derību,

5 Tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros, un vārdu, kas labāks nekā dēli un meitas, mūžīgu vārdu Es tiem došu, kas netaps izdeldēts:

6 Un svešiniekus, kas Tam Kungam pieķeras, Viņam kalpot un Tā Kunga vārdu mīlēt, Viņam būt par kalpiem, — visus, kas sabatu svētī un to nesagāna, un kas stipri turas pie Manas derības,

7 Tos Es nesīšu uz Savu svēto kalnu un tos iepriecināšu Savā lūgšanas namā; viņu dedzināmie un viņu kaujamie upuri būs patīkami uz Mana altāra. Jo Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām.

8 Tas Kungs Dievs, kas sapulcina Israēla izdzītos, saka: Es pie viņa vēl vairāk sapulcināšu pār tiem, kas jau ir sapulcināti.

9 Visi lauka zvēri, nāciet ēst, arī visi meža zvēri.

10 Visi viņu sargi ir akli, tie nezin nekā, tie visi ir mēmi suņi, kas nemāk riet, sapņodami tie guļ, iemīl miegu.

11 Un šie suņi ir plēsīgi un nepieēdināmi. Un šie ir gani, kam pašiem nav saprašanas, tie visi līdz beidzamam iet ikviens pa savu ceļu, pēc savas peļņas.

12 Nāciet šurp, (tie saka) es dabūšu vīnu, un dzersim stipru dzērienu un rītā lai ir kā šodien, papilnam, jo vairāk jo labāk.