Otrā vēstule korintiešiem 3
  • 1 Vai tad mēs atkal iesākam paši sevi ieteikt? Jeb vai mums arīdzan tā kā citiem vajag ieteikšanas grāmatas uz jums, vai teikšanas grāmatas no jums?
  • 2 Jūs esat mūsu grāmata, rakstīta mūsu sirdīs, zināma un lasāma visiem cilvēkiem.
  • 3 Jo jūs esat zināmi, ka esat Kristus grāmata, sataisīta caur mūsu amatu, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmeņu galdiem, bet uz sirds miesīgiem galdiem.
  • 4 Un tāda uzticība mums ir caur Kristu uz Dievu:
  • 5 Ne ka mēs no sevis pašiem esam derīgi, ko laba domāt tā kā no sevis pašiem; bet ka esam derīgi, tas ir no Dieva;
  • 6 Tas mūs arī ir darījis derīgus, kalpot jaunai derībai, ne raksta zīmei, bet Garam; jo raksta zīme nokauj, bet Gars dara dzīvu.
  • 7 Un ja tam nāves amatam, kas iezīmēts raksta zīmēs un akmeņos, bijis spožums, tā ka Israēla bērni nevarēja uzskatīt Mozus vaigu viņa vaiga spožuma dēļ kam bija jāzūd:
  • 8 Kā lai nebūtu jo vairāk spožuma Gara amatam?
  • 9 Jo ja pazudināšanas amatam bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir taisnošanas amatam pārpārim.
  • 10 Šo uzlūkojot ir tā kā bez spožuma tas, kam spožums bijis, tā jo pārlieku lielā spožuma dēļ.
  • 11 Jo ja tam, kam bija zust, bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir tam, kas pastāv.
  • 12 Tāpēc ka mums ir tāda cerība, tad runājam ar lielu drošību.
  • 13 Un ne tā, kā Mozus, kas apsegu lika uz savu vaigu, lai Israēla bērni nemanītu, uz ko zīmējās tas (spožums,) kam bija zust.
  • 14 Bet viņu sirdis ir apcietinātas; jo līdz šai dienai viņiem veco derību lasot tas pats apsegs paliek un netop atsegts, jo tas zūd caur Kristu.
  • 15 Bet līdz šai dienai, kad Mozus top lasīts, apsegs karājās priekš viņu sirdīm.
  • 16 Tomēr kad viņi atgriežas pie Tā Kunga, tad tas apsegs top noņemts.
  • 17 Bet Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība.
  • 18 Bet nu mēs visi atsegtā vaigā skatīdami Tā Kunga spožumu kā spogulī, topam pārvērsti tai pašā ģīmī no spožuma uz spožumu, tā kā no Tā Kunga Gara.