Pirmā vēstule korintiešiem 7
  • 1 Bet par to, ko jūs man esat rakstījuši, saku: cilvēkam ir labi, sievas neaizskart;
  • 2 Bet lai maucība nenotiek, tad lai ikkatram ir sava sieva, un lai ikkatrai ir savs vīrs,
  • 3 Vīrs sievai lai parāda pienākamu mīlestību; tā arīdzan sieva vīram.
  • 4 Sievai nav vaļas par savu miesu, bet vīram; tā arī vīram nav vaļas par savu miesu, bet sievai.
  • 5 Neatraujaties viens otram, kā tikai vienā prātā uz kādu laiku, lai jums vaļa ir iekš gavēšanas un Dievu lūgt; un nāciet atkal kopā, lai sātans jūs nekārdina, kad nevarat valdīties.
  • 6 To saku, atvēlēdams un ne pavēlēdams.
  • 7 Jo es gribētu, ka visi cilvēki tādi būtu, kā es; bet ikkatram ir sava dāvana no Dieva, vienam šāda, otram tāda.
  • 8 Bet es saku nelaulātiem un atraitnēm: labi tiem, ja tie paliek itin kā es.
  • 9 Bet ja tie nevar valdīties, tad lai iedodas laulībā: jo labāk ir iedoties laulībā, nekā degt kārībā.
  • 10 Bet laulātiem pavēlu ne es, bet Tas Kungs, lai sieva neatšķiras no vīra.
  • 11 Un ja tā arī būtu atšķīrusies, tad tai būs palikt bez laulības, vai salīgt ar vīru; un lai vīrs neatstumj sievu.
  • 12 Bet tiem citiem saku es, ne Tas Kungs: ja kādam brālim ir neticīga sieva un tai ir pa prātam, dzīvot ar viņu, lai viņš to neatstumj.
  • 13 Un ja sievai ir neticīgs vīrs, un tam ir pa prātam, dzīvot ar viņu, tā lai viņu neatstumj.
  • 14 Jo neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru, jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.
  • 15 Bet ja neticīgais atšķiras, tad lai tas atšķiras; brālis vai māsa šinīs lietās nav saistīti. Dievs mūs ir aicinājis uz mieru.
  • 16 Jo ko tu, sieva, zini, vai tu vīru izglābsi? Jeb ko tu, vīrs, zini, vai tu sievu izglābsi?
  • 17 Tomēr kā kuram Dievs ir piešķīris, kā kuru Tas Kungs ir aicinājis, tā lai tas staigā, un tāpat es pavēlu visās draudzēs.
  • 18 Jo kas ir aicināts apgraizīts, tas lai neuzvelk priekšādu; ja kas ir aicināts iekš priekšādas, tas lai netop apgraizīts.
  • 19 Apgraizīšana nav nekas, un priekšāda nav nekas, bet Dieva baušļu turēšana.
  • 20 Kā kurš ir aicināts, tā lai viņš paliek.
  • 21 Ja tu kalps būdams esi aicināts, nebēdā par to; bet ja tu vari tapt svabads, tad to jo labāk pieņem.
  • 22 Ja kas iekš Tā Kunga ir aicināts, kalps būdams, tas ir Tā Kunga svabadnieks; tāpat arīdzan, kas svabadnieks būdams, ir aicināts, tas ir Kristus kalps.
  • 23 Jūs esat dārgi atpirkti; netopiet cilvēku kalpi.
  • 24 Ikkatram, kā tas ir aicināts, brāļi, tā tam būs palikt pie Dieva.
  • 25 Bet par meitām man nav Tā Kunga pavēles; bet padomu dodu, kā no Tā Kunga žēlastību dabūjis, ka esmu uzticīgs.
  • 26 Tad nu man šķiet, tā esam labi tagadēja bēdu laika dēļ, ka cilvēkam labi, tāpat palikt.
  • 27 Ja esi saderēts ar sievu, tad nemeklē atlaišanu; ja esi vaļā no sievas, tad nemeklē sievu.
  • 28 Bet ja arī būsi laulībā iedevies, tad neesi grēkojis, un ja meita būs laulībā iedevusies, tad tā nav grēkojusi; bet tādiem pie miesas būs bēdas, bet es jūs gribētu saudzēt.
  • 29 Bet to es saku, brāļi, laiks ir īss; tāpēc nu tie, kam sievas, lai ir, tā kā kad tiem nebūtu;
  • 30 Un tie, kas raud, lai ir kā kas neraud; un kas priecājās, kā kas nepriecājās, un kas pērk, kā kas to nepatur:
  • 31 Un kas šo pasauli lieto, kā kas to nelieto; jo šīs pasaules būšana paiet.
  • 32 Bet es gribu, ka jūs esat bez zūdīšanās. Kas nelaulāts, tas rūpējās par Tā Kunga lietām, kā tas Tam Kungam var patikt;
  • 33 Bet kas laulāts, tas rūpējās par pasaules lietām, kā tas sievai var patikt.
  • 34 Tāda pat starpība ir starp sievu un meitu: nelaulātā rūpējās par Tā Kunga lietām, ka tā svēta būtu miesā un garā; bet laulātā rūpējās par pasaules lietām, kā tā vīram var patikt.
  • 35 Un to es saku jums pašiem par labu: ne, ka gribētu jums apmest valgu, bet ka jūs godīgi dzīvojiet un pie Tā Kunga turaties bez mitēšanās.
  • 36 Bet ja kam šķiet, ka viņa meitai, kas pāri par gadiem, tas nepieklājoties, un ja tam tā vajag notikt, tad lai dara, ko gribēdams; viņš negrēko: lai tā laulībā iedodas.
  • 37 Bet kas ir pastāvīgs savā sirdī, un kam vajadzības nav, bet ir vaļa, pēc sava paša prāta darīt, un to savā sirdī ir apņēmies, savu meitu paturēt nelaulātu, — tas dara labi.
  • 38 Tad nu, kas laulībā izdod, tas dara labi, un kas laulībā neizdod, tas dara labāk.
  • 39 Sieva caur bauslību ir sieta, kamēr viņas vīrs dzīvs; bet kad viņas vīrs ir miris, tad tai ir vaļa precēt kuru grib, tikai iekš Tā Kunga.
  • 40 Bet viņa ir jo svētīga, ja viņa tāpat paliek, pēc mana padoma; bet man šķiet, ka man arīdzan ir Dieva Gars.