Pirmā Laiku grāmata 16
Latviešu valoda Svētā Bībele · 43 verses
- 1 Un tie atveda Dieva šķirstu un to nolika tai teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Dieva priekšā.
- 2 Un kad Dāvids tos dedzināmos upurus un pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš tos ļaudis svētīja Tā Kunga Vārdā.
- 3 Un viņš izdalīja ikkatram no Israēla, tā vīram kā sievai, pa klaipam maizes un pa gabalam gaļas un pa mēram vīna.
- 4 Un kādus no Levītiem viņš nolika par kalpotājiem priekš Tā Kunga šķirsta, godāt, teikt un slavēt To Kungu, Israēla Dievu.
- 5 Asafs bija par virsnieku un otrs pēc viņa Zaharija; Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls un Matitija un Eliābs un Benaja un ObedEdoms un Jeīels ar spēlēm, somastabulēm un koklēm, un Asafs skandināja ar pulkstenīšiem.
- 6 Un Benaja un Jehasiēls, tie priesteri, pūta vienmēr trumetes Dieva derības šķirsta priekšā.
- 7 Tai dienā Dāvids pirmo reiz deva šo dziesmu, To Kungu slavēt, caur Asafu un viņa brāļiem:
- 8 Teiciet To Kungu, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus starp tautām Viņa darbus.
- 9 Dziedājiet Viņam, slavējiet To ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
- 10 Slavējiet Viņa svēto vārdu, lai sirds priecājās tiem, kas To Kungu meklē.
- 11 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa stipruma, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās.
- 12 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš darījis, Viņa brīnuma zīmes un Viņa mutes tiesas.
- 13 Tu, Israēl, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie.
- 14 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas iet pār visu zemi.
- 15 Pieminiet mūžīgi Viņa derību, to vārdu, ko Viņš iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
- 16 Ko Viņš derējis ar Ābrahāmu un ko zvērējis Īzakam.
- 17 To Viņš arī Jēkabam iecēlis par likumu un Israēlim par mūžīgu derību,
- 18 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; —
- 19 Kad jūs bijāt mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās.
- 20 Un tie staigāja no vienas tautas pie otras, un no vienas valsts pie citiem ļaudīm.
- 21 Viņš nekam neļāva tos spaidīt, Viņš arī ķēniņus pārmācīja viņu dēļ.
- 22 Neaizskariet Manus svaidītos, un nedariet ļauna Maniem praviešiem.
- 23 Dziedājiet Tam Kungam, visa zeme, sludinājiet ikdienas Viņa pestīšanu.
- 24 Teiciet pagānu starpā Viņa godu, visu tautu starpā Viņa brīnumus.
- 25 Jo Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams un bijājams pār visiem dieviem.
- 26 Jo visi pagānu dievi ir elki, bet Tas Kungs debesis radījis.
- 27 Augstība un gods ir Viņa priekšā, spēks un līksmība ir Viņa vietā.
- 28 Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku,
- 29 Dodiet Tam Kungam Viņa vārda godu, atnesiet dāvanas un nāciet priekš Viņa vaiga, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.
- 30 Bīstaties priekš Viņa, visa pasaule; tiešām zeme stāv un nekustās.
- 31 Lai debess priecājās un lai zeme līksmojās, un lai saka tautu starpā: Tas Kungs ir ķēniņš.
- 32 Lai jūra kauc un viss, kas iekš tās ir, lai lauki līksmojās ar visu, kas tur virsū.
- 33 Lai gavilē meža koki Tā Kunga priekšā, jo Tas nāk, zemi tiesāt.
- 34 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
- 35 Un sakāt: atpestī mūs, Dievs, mūsu Pestītājs, un sapulcini mūs un izglāb mūs no pagāniem, ka teicam Tavu svēto vārdu un Tevi augsti slavējam.
- 36 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen, un lai slavē To Kungu. —
- 37 Tā viņš tur Tā Kunga derības šķirsta priekšā lika palikt Asafam un viņa brāļiem, vienmēr kalpot tā šķirsta priekšā, ikdienas savā kārtā,
- 38 Un ObedEdomam ar saviem brāļiem, — to bija sešdesmit un astoņi, ObedEdomam, Jedutuna dēlam, un Osam par vārtu sargiem,
- 39 Un priesterim Cadokam un viņa brāļiem, tiem priesteriem, priekš Tā Kunga dzīvokļa uz tā kalna Gibeonā,
- 40 Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra vienmēr, rītos un vakaros, tā kā rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko Viņš Israēlim bija pavēlējis.
- 41 Un ar viņiem bija Hemans un Jedutuns un tie citi izredzētie, kas ar vārdiem bija noteikti, To Kungu slavēt, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
- 42 Un ar šiem Hemans un Jedutuns, skandināt ar trumetēm un pulkstenīšiem un ar svētu dziesmu spēlēm, bet Jedutuna bērni bija par vārtu sargiem.
- 43 Tā visi ļaudis nogāja ikkatrs savā namā, un Dāvids atgriezās, savu namu sveicināt.